svētdiena, 2012. gada 19. augusts

Juksars

Ja jau piedzimšanas secībā, tad lai tā arī būtu.

JUKSARS





Juksars ir RUNCIS. Viņam ir viss - augums, pašapziņa, drosme. Un, jā, arī mīļums. Vēl viņam ir murrājamais aparāts ar milzu jaudu, kas tiek lietots netaupot.
Juksars ir pedants - ja kaut kur uz grīdas kas ir nobiris vai nopilējis, Juksars garāmejot vienmēr apstājas un akurāti apkašā. Kārtībai jābūt :)
Spriežot pēc tā, ka Uffe attiecīgajā vecumā bija sīkāks, Juksars būs LIELS runcis. Un saprotams - lielam garam vajag daudz vietas, kur mitināties :)
Par Juksaru būtu daudz, ko rakstīt. Bet es te sēžu un... vienkārši nespēju. Jo, domājot par viņu, man velk uz raudienu. Nē, nē, nekas slikts nav atgadījies! Gluži otrādāk. Rīt Juksars brauks uz savām mājām. Pie savējiem. Bet man... man ir bēdīgi. Es laikam tagad sāku saprast mātes, kas kāzās (kas taču ir visnotaļ priecīgs un laimīgs pasākums) raud, savas meitas pie vīra izdodot. :)
Nemocīšu sevi un gluži vienkārši parādīšu vēl Juksara bildes. Tur taču VISS ir redzams!






Lai tev, Juksar, laimīga dzīve tur, savās mājās... 


2 komentāri:

  1. Smukajam rudajam noteikti būs vislabākās mājas.
    Tā aste. bezgalīga aste.
    (ZPAP es)

    AtbildētDzēst
  2. ...un ausis gandrīz lielākas kā Uffītim :)

    AtbildētDzēst