Kaķi ar nobīdi

"Ar principiem viņam gāja, kā citam iet ar pumpām. Nav, nav - un piepeši uzmetas." ((c)R.Ezera) Aizvietojam vārdu "principi" ar "čaklumu" un iegūstam aprakstu par mani. :) It kā pirms divām dienām bija jāuzcep jauns ieraksts, bet man bija uznākusi čakluma lēkme un tā vietā, lai radoši izpaustos, es plosījos pa māju un dārzu. Diemžēl vai par laimi, manas čakluma lēkmes nekad nav ilgstošas un ieraksts top vien ar pāris dienu nobīdi.
Tātad, sestdiena. Ir sarunāts, ka gaidāmi svarīgi ciemiņi - Ineta ar Alisi, Rudā Runča potenciālās saimnieces (vai apkalpotājas - atkarībā no tā, kā uz to lietu skatās :)). Lai šis brīdis labāk iespiestos manā atmiņā, dzīve parūpējas par papildus jautrību - no rīta saplīst ūdenssūknis un visu dienu pavadām bez ūdens :) Kad sagaidu Inetu un Alisi, demonstrēdama satriecošu frizūru "Nepaspēju Izmazgāt Matus Pirms Beidzās Ūdens", atceros stāstu par pagājušo gadsimtu dāmām un mopšiem - attiecīgās šķirnes suņi esot bijuši lielā cieņā, jo smalko aprindu dāmas uzskatījušas, ka uz klēpī sēdoša mopsīša fona jebkura no viņām izredzētajam kungam šķitīšot vēl skaistāka. Nu ko, klusi ceru, ka Rudais Runcis uz mana fona izskatījās vienkārši satriecoši. :)
Lūk, Rudais Runcis pirmo reizi klēpī SAVAI saimniecei:

Ciemoties ir jauki, bet darbs paliek darbs. Draugiem tiek skarbais liktenis netikt uzskatītiem par ciemiņiem un viņi tiek izkalpināti :) Ieva arī ir klāt un ķeramies pie iknedēļas fotosesijas. Pirms tam gan Ieva iepleš acis par to, cik ļoti izmainījušies Nīnas mazuļi pa šo vienu nedēļu. Tā ir. Pat es, katru dienu viņus vērodama, priecājos par pārmaiņām - bērneļi ne tikai arvien vairāk izskatās pēc kaķiem, bet arī arvien vairāk sāk uzvesties kā kaķi. Kaķēni tipina pa midziņu, spēlējas viens ar otru (tas gan izskatās kā palēninātā filmā :)), ieklausās svešās skaņās, vēro parādījušos priekšmetus (piemēram, manu galvu :)) utt., utml..

Tā kā fotografēšanai piemērotāka gaisma rodama dzīvojamā istabā, noliekam Nīnu ar visiem bērniem dzīvojamās istabas dīvānā. Kamēr Nīna baro trīs pārējos mazuļus, vienam turpat blakus notiek fotosesija. Suņi ir ārkārtīgi ieinteresēti, Rasmuss smilkst un uztraucas, kad kaķēni pīkst. Kad iedodu Rasmusam kādu kaķēnu apostīt, viņš gādīgi izmazgā mazajam austiņas, nolaiza purniņu... Falko arī gribētu, bet... ašs skatiens sāniski Nīnas virzienā un nē, paldies! :) Nīna guļ un ar acīm šķiļ zibeņus, bet tomēr nekust ne no vietas - negrib iztraucēt bērniem maltīti.

Beidzam fotografēt, aiznesam mazuļus atpakaļ uz midziņu, Nīna arī attipina līdzi, pārliecinās, ka bērni ir pie vietas, viss kārtībā un... lietišķi aiziet atpakaļ uz dzīvojamo istabu, lai izdalītu pietaupītās pļaukas un šņācienus Rasmusam un Falko :) Tev nebūs nesodīti Nīnas bērniem ausis mazgāt!

Un te nu kārtējās fotosesijas taustāmie rezultāti. Kaķēniem trīs nedēļas.

Kaķenīte nr.1

Svars: 424g

Rudais Runcis

Svars: 418g

Kaķenīte nr.2

Svars: 398g

Kaķenīte nr.3

Svars: 360g

P.S. Man ir uzdoti jautājumi par to, kāpēc viens vai otrs kaķēns ir bildēts vairāk vai mazāk. Tas nav vis tāpēc, ka kāds man būtu vairāk mīļš. Katrs, kas pats mēģinājis fotografēt dzīvniekus, zina, kurā gadījumā izdodas vairāk labu bilžu - bildējot melnu vai raibu zvēru. :)





Dzīves sīkumi

Reizēm liekas, ka vajag visu laiku staipīt līdzi piezīmju grāmatiņu un piefiksēt tur visus mazos sīkumus, kas dzīvi dara tik jauku. Citādi ir tā, ka pašam ir tāda konstanta laimes sajūta fonā, bet, ja jāpastāsta kādam citam - čuššš... Bet varbūt vienkārši pie vainas vasaras tuvums, saule, tuvojošais skolēnu brīvlaiks (un attiecīgi arī manējais:)) un sajūta kā skolas gados- ka visa garā vasara vēl priekšā un nu tik būs!
Sestdien gaidām atkal ciemiņus un jo īpaši jau, protams, Inetu un viņas meitu, kas brauks sajust, vai RR ir viņējais kaķis. Jācer, ka neviens no ciemiņiem nav alerģisks, jo PRIEDES ZIED! Un tieši tik lieliem burtiem :) To jūt gan ārā, gan arī istabā. Manas palodzes, piemēram, izskatās šādi:

Bet tas manās sajūtās pieder pie lietu dabiskās kārtības un šim laikam ir sava vieta un savs šarms dzīves ritējumā tāpat kā maijpuķīšu ziedēšanai, pirmajam pērkona negaisam un pirmajām šīgada pusdienām uz terases.

Arī kaķēni aug saskaņā ar to pašu lietu dabisko kārtību. Itin visi, pat pats mazākais, ir uzēdušies smagāki par 300g un cik tad tur vairs tālu līdz gruntīgam puskilogramu smagam kaķim :) Tagad laiku pa laikam pieeju pie midziņas pavērot kā mazie spēlējas savā starpā - ļoooti aizkustinoši skati. Kājeles vēl īsti netur ķermenīti, mazgājot sev vēderiņu, gadās apvelties kā vabolei uz muguras. Ja gribas brālim iekost ausī, gadās aizkost garām un nokrist uz personīgā deguna. Mazā melnīte šobrīd ir visšpicbucīgākā un visnešpetnākā - kad aiznesu suņiem apostīt, mazā mutīte tiek ieplesta milzu šņācienā. Instinkti. Un kas intersanti - arī suņiem ir instinkti (un skarbā dzīves skola pie skolotājas Nīnas:)) - viņi respektē to mazo, ieplesto mutīti un šņācienu un bijīgi atkāpjas.

Jau pāris dienas midziņas izeja ir paplašināta, lai mazuļi arī varētu staigāt (šis apzīmējums gan attiecībā uz pašreizējo pārvietošanās veidu ir tīrais eifēmisms:)) iekšā un ārā. Taču pagaidām mazkaķi vien ziņkārīgi palūr uz ārpasauli, bet ārā no midziņas nenāk vis. Tam laikam, kad drosme būs saņemta, blakus migai ir uzradusies arī vēl viena kaste ar zemām malām - mazuļu WC. Varēs Nīna bērniem labas uzvedības pamatus sākt mācīt. Bet pagaidām... pagaidām ir tā:

Var jau gulēt ar degunu ārpasaulē :)

Uffe jau ir pieradis pie kaķēniem, ik pa laiciņam iet viņus apraudzīt - iebāž galvu midziņā, paskatās, pabaksta ar ķepu (mazums, varbūt kāds būs akcelerāts un gribēs paspēlēties:)). Šorīt novēroju ainu, kas palielināja Uffes vietu manā sirdī vismaz par pāris kvadrātmetriem (man plaša sirds, jā:)) - kamēr Nīna baroja bērnus, UffīC piegāja un visiem pēc kārtas nomazgāja dupšus. Cītīgi, rūpīgi un ar mīlestību. MANS labais puisītis! :)

Šādus ikdienas sīkumiņus varētu stāstīt un stāstīt, bet Nīna atkal staigā apkārt un saka savu īpašo "Mrrr-mrrr-mrrr-mrr". Viņai gribas ēst. Viņai visu laiku gribas ēst - pat vairāk nekā sākumā. Un tas ir saprotams. Nīna sver ~3,5kg. Mazuļi nu jau kopā sver ~1,4kg... Iespējams Uffem bija taisnība par tiem mazajiem marsiešiem, kas var izsūkt tukšu... ;)

Saule, brīvība un jautrība

Kad sāku rakstīt šo blogu, likās, ka kādā brīdī varētu iestāties radošā krīze tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ikdiena ir garlaicīga un vienmuļa, rakstīt īsti nebūs ko... HA! Svētdien atbrauca Ieva (tā, kas ar pušku, tā, kas oficiālais galma fotogrāfs :)), jauki pavadījām laiku, sabildējām mazos špicbukus un HOPĀ! ir jau otrdienas pusdienlaiks un es tikai nupat esmu piesēdusies pie sava svētdienas (tā bija paredzēts) ieraksta.
Beidzot, BEIDZOT ir klāt vasarīgs laiks! Es esmu laimīga, mani rudie suņi ir laimīgi, Uffe un Nīna ir laimīgi... Viens pats Jusis nelaimīgs :)

Pēdējo bildi mans bērns komentāja tā: Nu skaidrs, ka Jusis atpaliek - neviens jau nevar ātri paskriet, ja mēle pa kājām pinas :)))

UffīC izbaudīja pirmos labumus no sava jaunā statusa - tika kopā ar visiem pa īstam ārā, uz terases un pagalmā. Sajūsmai nebija robežu. Līdz brīdim, kad jaunizceptais jauno zemju atklājējs ielīda zem terases un nemācēja vairs izlīst atpakaļ. Bet kam negadās! :)

Tā kā Nīna vēl nav "manā uzticības lokā" ((c) R.de Niro), viņai tiek erzacbrīvība un pastaigas Juhana voljērā. Ja tā ņem, nav ne vainas - gaiss un saule tie paši, priedes arī. Tikai es tā domāju pie sevis - nez ko teiks Jusis, kad atklās, ka viņa voljērs, kā izrādās, ir Nīnas mazmājiņa? :) Nīna, kā jau izbijis lauku kaķis, uzskata, ka kastīte ar granulām ir tikai rezerves variants - visu, ko var, pēc iespējas jānes ārā. Nē, nu man nav pretenziju...

Un nu kārta jautrībai! :)) Jau kādu laiciņu man likās, ka ar Pelmeni notiek interesantas metamorfozes, bet savas šaubas izteicu tikai ģimenes lokā. Šorīt pēc ilgāka pārtraukuma uz kafijas krūzīti bija iegriezusies Baiba un apstiprināja manas aizdomas. Svinīgi visiem paziņoju, ka Plemenis nav nekāds Pelmenis, bet ir Klimpa! :) Ļoti maziņa, mīļa Klimpiņa - pati mazākā no visiem.

Re kā tiem kaķiem - i ne profesoru Kalnbērzu nevajag... :))) Ceru, ka šis nu ir galīgais variants un pēc pāris nedēļām nenāksies konstatēt, ka Klimpa tomēr ir Pelmenis :)

Drīz mazuļiem būs arī vārdi, bet pagaidām vēl pēc numuriem ;)

Kaķenīte Nr.1

Svars: 356g

Vislielākā. Vispūkainākā. Viskuplākajām ūsām. Visslinkākā - actiņas atvēra pati pēdējā :) Šodien jau ir abas plati vaļā, bet svētdien bija koķeti piemiegtas.

Runcītis. Vienīgais. :)

Svars: 342g

Kaķēns, kuru man būtu bijis jāklonē, lai pietiktu visiem gribētājiem.

Kaķenīte Nr.2

Svars: 320g

Krūmu oriks šobrīd ir pazudis (varbūt paslēpies kaut kur dziļāk mazajā ķermenītī un gaida savu laiku), ir palikusi maza, mīļa, prātīga kaķīte. Šodien rādīja, ka ir jau liels zvērs - centās izrāpties no midziņas, sēdēja kā liels kaķis un skatījās uz Baibu. Profesionālis piezīmēja, ka jau fokusē skatienu :) 

Kaķenīte :) Nr.3

Svars: 294g

Klimpa. :) Ļoti rāms zvēriņš, kas ir ierāpies sirdī un klēpī Ulrikai ar visām četrām ķepām. Pat dzimuma maiņa tur nespēj neko sabojāt :

Nobeigumā bilde, kuru Ulrika nosauca: "Nīna - Betmena sieva" :)







Hei, pasaule!

Hei, pasaule! Es tevi redzu! ;)

Pasaules daļa (un viena no skaistākajām,es atļaušos apgalvot :)) ir arī onkulis Uffe, kas pilnībā pārvācies uz kabineta dīvāniņu, lai tēlotu vēso un neieinteresēto džeku. Neizdodas :)





Priecīgas Lieldienas! :)

Šodien bija tā diena, kad Uffe no runča pārtapa par kaķīti. :)
Liels paldies klīnikai "Mazo Brāļu Hospitālis" un dakterim Jānim, jo īpaši. Viss tika veikts tik filigrāni un lietišķi, ka Uffe tā arī nav pamanījis, ka ir par pārdesmit gramiem vieglāks. Viņš, šķiet, ir pārliecināts, ka gluži vienkārši man šodien bija ienākusi prātā dīvaina doma, ka būtu feini pamēģināt, kā ir pagulēt svešā vietā, tas arī viss. Saņēmu atpakaļ savu neko nenojautošo kaķi svaigu kā gurķīti.
Tā ka kopš šī vakara Nīna atkal ir brīvlaista. Bet, neraugoties uz to, kā izteicās viena mana draudzene: nabaga Nīna! Un patiešām - kāpēc neviens nav iedomājies uz situāciju paraudzīties no šāda aspekta? Visi tikai Uffīti žēlo, bet tā īstā sāpe jau ir Nīnai! :)
P.S. Pirms pāris dienām uzzināju, ka orientāļiem kastrācija ietekmējot acu krāsu (tikai nevaicājiet man, lai izskaidroju, kā tas iespējams - man nav ne jausmas). Acis iegūstot zaļāku toni. Ņemot vērā to, kādas ir bijušas Uffes acis līdz šim, man rodas bažas, ka turpmāk mēs naktī modīsimies augšā no spilgtas gaismas, ja Uffe atvērs acis :)

Visas viņas TĀDAS!

Jau pirms vairākām dienām esmu izpīpējusi, kā izdarīt, lai Nīna tiek ārā no bērnistabas, bet suņi netiek tur iekšā. Iegādājos kārtējo kartona kasti veikalā "Depo" (kas to būtu domājis, ka tās kastes tik daudzfunkcionālas! :)). Pāris minūšu darbošanās ar šķērēm un līmlenti un voila!

Nīna staigā šurpu turpu. Uffe arī varētu darīt to pašu, bet viņš netiek ārā no šoka stāvokļa, kurā ir nokļuvis, kopš konstatēja, ka Nīna nav vis uz mūžīgiem laikiem iespundēta kabinetā, atstājot visu pārējo māju Uffītim vienam pašam. Uffe staigā kā apspļaudīts, visādi izrāda savu riebumu un izliekas, ka tādu Nīnu pirmo reizi redz un tas nemaz arī nav bijis viņš, kas vēl pirms mēneša par visām varēm centās iekarot tantes Nīnas labvēlību. Fui, nē, nemūžam!

Suņi gan labprāt aizietu paskatīties, kas tur tai kastē kabineta tālākajā stūrī pīkst un skrapstinās, bet nekā. Jāapmierinās ar lūrēšanu pa atslēgas caurumu, tēlaini izsakoties.

Vārdu sakot, plīstu no lepnuma par savu know-how. :)

Nepilnu vienu dienu. Līdz konstatēju, ka Nīna iet ārā no istabas ar vienu vienīgu konkrētu mērķi - pavedināt Uffi. Vispirms gan viņa mēģināja iziet ārā (to jau laikam saprot, ka TUR ĀRĀ būtu atrodama dzīves laime kārtējā lauku donžuāna paskatā :)), bet tā kā man salta sirds gluži kā Dagnijai no "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", durvis ir slēgtas un basta! Tad nu Nīna palūkojas apkārt, tepat sasniedzamos kavalierus novērtējot. Un, ak vai... vienīgā kandidatūra ir Uffe, kam momentā tiek noņemta birka "Mans pirmdzimtais" un aizstāta ar "Brīvs puisis". Ja kaķus pieņemtu darbā, par Nīnu darbadevēji sakautos - tik elastīga domāšana būtu miljona vērta! :)

Nīna izvēlējusies paklājiņu pie saimniecības telpas durvīm, uz kurieni ik pa laikam vedina Uffi, lai dejotu viņa priekšā vēderdejas. Man par laimi, Uffe pagaidām ir muļķis bērna prātā, kas, acīmredzot, pat īsti filmas ar bučošanos vēl nav skatījies - neizpratne viņa sejā ir lieliem burtiem uzzīmēta :)

Nu ko... Dzīve ir netaisna. Vieglas uzvedības draiskule ir Nīna, bet no... eeee... bumbām būs jāšķiras Uffem. Nē, nu patiesībā jau Nīnai arī (ne no bumbām, protams, bet... nu jūs jau sapratāt), bet viņai vēl bērni jāizbaro, vakcīna jāsaņem un tad. Tāpēc ceturtdien uz tikumības altāra tiks ziedotas Uffes bumbas.

P.S. Varbūt vajadzēja sākumā norādīt, ka šīsdienas ieraksts bērniem līdz 16 gadu vecumam nav ieteicams? :)