Svarīgs lēmums

Tā kā Nīna tika paņemta no ielas un viņas vispārējo veselības stāvokli varējām vien vērtēt "uz aci", sākām ar to, ka attārpojām (tas, ka izbijušam bezmāju kaķim ir "īrnieki" vēderā, katram skaidrs bez jebkādām analīzēm).  Sākotnēji ar dakteri norunājām, ka vispirms 2x attārpojam, tad nogaidām paredzēto laiku, vakcinējam, atkal nogaidām un tad sterilizējam. Bet cilvēks doma, dievs dara :)
Kad pienāca laiks vakcīnai, kļuva skaidrs, ka upmalas draiskulības nav palikušas bez sekām :) Nīnas pupiņi bija kļuvuši acīmredzami rozīgi. Nācās vien pārskatīt turpmāko rīcības plānu. Teorētiski, protams, varējām neņemt vērā faktu, ka grūsnības pirmais trimestris jau garām un sterilizēt. Bet... Kā jau teicu, Nīna no anonīma bezmāju un bezvārda kaķa bija kļuvusi par MŪSU mīļo Nīnu. Un mēs izlēmām par labu viņas veselībai. Dievs vien zina, kāda ir bijusi viņas iepriekšējā dzīve, kādas sekas atstājušas tās dienas, kad viņa cieta salu utt., utml..
Lēmums tika pieņemts ātri. Kaķēniem būs būt! Priecājos, ka jau no grūsnības pirmajām dienām Nīna bija pie manis, tika lutināta, ēda vislabāko barību un caurām dienām nodarbojās vien ar to, ka izgulēja visu iepriekš neizgulēto miegu. Vienmēr ir patīkami vērot guļošu kaķi - tas ir kā mājas omulības iemiesojums un simbols. Vērot guļošu kaķi, kas agrāk cietis salu un badu, ir vēl īpašāk - tāda sajūta, ka viņš patiesi izbauda katru mirkli, ko pavada MĀJĀS. Jo viņš zina... zina kā ir citādi.