Domāju, ka katrs sapratīs, cik pārnervozējusies es izbraucu no mājām. Bet tas nav nekas, salīdzinot, ar manu nabaga brāli, kurš saprata - cerēt nav uz ko, būs jāpieņem dzemdības. Neraugoties pat uz to (vai varbūt tieši tāpēc :)), ka vēl pirms pāris dienām bija kategoriski paziņojis, ka dzemdības viņš NEPIEŅEMS! :) Par laimi slīkstošajam bija pieejams arī neliels glābšanas riņķis - mana draudzene Baiba, kas par kaķiem, tā teikt, zina visu, un kura bija solījusies atbraukt, JA NU KAS :)
Tā nu es braucu un nervozēju, brālis sēdēja manās mājā un nervozēja un ik pa laikam mēs sazvanījāmies, lai es saņemtu jaunākās ziņas no frontes līnijas.
Nīna staigāja, neatlaidīgi izmēģinādama visas iespējamās vietas dzemdībām, bet visādi citādi viss bija pa vecam. Līdz brīdim, kad izdzirdu telefonā sava brāļa jautājumu: "Ko man iesākt ar Nīnu? Viņa visu laiku staigā pakaļ Uffem, uzmācas viņam, mēģina nomazgāt viņam muti un nereaģē, kad satrauktais Uffe (domāju gan - viņš droši vien bija pārliecināts, ka Nīna sajukusi prātā! :)) mēģina ar ķepu vicināšanu padzīt viņu nostāk.". Vēlāk izsecinājām, ka Nīnas galviņā trakojošie hormoni un strauji tuvojošās dzemdības bija izspēlējuši varenu joku - viņa pēkšņi ieraudzīja Uffi jaunā gaismā. Tas taču viņas pirmdzimtais bērniņš! :)
Zvans draugam (lasi, Baibai) un tiek ieteikts Uffi izolēt. Sāku žēlot savu brālīti - kad Uffe tiek kaut kur iesprostots, viņš vislielākajā mērā pierāda to, ka ir nevis šāds tāds nezinkas, bet ORIENTĀLIS. Tie, kas dzirdējuši orientāļa neapmierinātības un izmisuma brēcienus, godbijībā noņems cepuri mana brāļa priekšā. Taču ar to nekas nebeidzas, bet tikai sākas. Burtiski pēc pārdesmit minūtēm Nīna kā fūrija metas virsū nabaga Rasmusam un Falko, kas šausmās bēg no spļaujošās un trakojošās Nīnas, kas nu arī viņuprāt ir sajukusi prātā. Viss beidzas ar to, ka Ingars (t.i.mans nabaga brālītis) ar Nīnu divvientulībā ieslēdzas kabinetā un atstāj pārējiem atlikušo mājas daļu. Un jā - zvana Baibai un saka, ka tūliņ bērni būs klāt un viņš priecātos Baibu redzēt. Baiba ir jauka un atsaucīga, bet nedaudz aizņemta, sēžot zirga mugurā (ir sestdiena un Baiba ir stallī), tāpēc apsola būt klāt tik ātri, cik nu iespējams. Arī mierinājums.
Pa to laiku Latvijas otrā malā zelta kāzu viesi ir piefiksējuši manu nervozo lūrēšanu pulkstenī un telefonā un tikuši informēti par manas dīvainās uzvedības iemesliem. Nu Nīnas bērnus gaidām visi korī :)
Pirmo īsziņu saņemu plkst.12.35 - melns ar baltām "zeķītēm"! Vēlāk, kad atbrauc Baiba un apskata, izrādās,ka tā ir kaķenīte.
Otrais seko jau pēc 20 minūtēm plkst.12.55 - strīpoti ruds puika ar baltu vēderu, purniņu un "šalli" ap kaklu. Ingars pārspļauj visus Bondus, Supermenus un tamlīdzīgus nīkuļus kopā ņemtus un pārgriež nabassaiti, kad viņam šķiet, ka Nīna kavējas.
Trešais mazulis seko tikpat raiti un tā ir gandrīz pilnīgi melna meitenīte plkst.13.20.
Par katru no kaķēniem es tieku informēta pa telefonu un attiecīgi - arī citi līdzjutēji :)
Pēc tam seko ilgāka pauze, kuras laikā atbrauc Baiba, iebaro Ingaram kafiju, Nīnai siltu pienu un paipalu oliņas un plkst.15.05 ir klāt ceturtais un pēdējais - balts puika ar melniem plankumiem jeb tāds, ko zināmās aprindās dēvē par govju krāsas kaķi. Šo ziņu es saņemu, sēžot baznīcā svinīgās ceremonijas laikā :)
Priekškars :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru