Dzīves sīkumi

Reizēm liekas, ka vajag visu laiku staipīt līdzi piezīmju grāmatiņu un piefiksēt tur visus mazos sīkumus, kas dzīvi dara tik jauku. Citādi ir tā, ka pašam ir tāda konstanta laimes sajūta fonā, bet, ja jāpastāsta kādam citam - čuššš... Bet varbūt vienkārši pie vainas vasaras tuvums, saule, tuvojošais skolēnu brīvlaiks (un attiecīgi arī manējais:)) un sajūta kā skolas gados- ka visa garā vasara vēl priekšā un nu tik būs!
Sestdien gaidām atkal ciemiņus un jo īpaši jau, protams, Inetu un viņas meitu, kas brauks sajust, vai RR ir viņējais kaķis. Jācer, ka neviens no ciemiņiem nav alerģisks, jo PRIEDES ZIED! Un tieši tik lieliem burtiem :) To jūt gan ārā, gan arī istabā. Manas palodzes, piemēram, izskatās šādi:

Bet tas manās sajūtās pieder pie lietu dabiskās kārtības un šim laikam ir sava vieta un savs šarms dzīves ritējumā tāpat kā maijpuķīšu ziedēšanai, pirmajam pērkona negaisam un pirmajām šīgada pusdienām uz terases.

Arī kaķēni aug saskaņā ar to pašu lietu dabisko kārtību. Itin visi, pat pats mazākais, ir uzēdušies smagāki par 300g un cik tad tur vairs tālu līdz gruntīgam puskilogramu smagam kaķim :) Tagad laiku pa laikam pieeju pie midziņas pavērot kā mazie spēlējas savā starpā - ļoooti aizkustinoši skati. Kājeles vēl īsti netur ķermenīti, mazgājot sev vēderiņu, gadās apvelties kā vabolei uz muguras. Ja gribas brālim iekost ausī, gadās aizkost garām un nokrist uz personīgā deguna. Mazā melnīte šobrīd ir visšpicbucīgākā un visnešpetnākā - kad aiznesu suņiem apostīt, mazā mutīte tiek ieplesta milzu šņācienā. Instinkti. Un kas intersanti - arī suņiem ir instinkti (un skarbā dzīves skola pie skolotājas Nīnas:)) - viņi respektē to mazo, ieplesto mutīti un šņācienu un bijīgi atkāpjas.

Jau pāris dienas midziņas izeja ir paplašināta, lai mazuļi arī varētu staigāt (šis apzīmējums gan attiecībā uz pašreizējo pārvietošanās veidu ir tīrais eifēmisms:)) iekšā un ārā. Taču pagaidām mazkaķi vien ziņkārīgi palūr uz ārpasauli, bet ārā no midziņas nenāk vis. Tam laikam, kad drosme būs saņemta, blakus migai ir uzradusies arī vēl viena kaste ar zemām malām - mazuļu WC. Varēs Nīna bērniem labas uzvedības pamatus sākt mācīt. Bet pagaidām... pagaidām ir tā:

Var jau gulēt ar degunu ārpasaulē :)

Uffe jau ir pieradis pie kaķēniem, ik pa laiciņam iet viņus apraudzīt - iebāž galvu midziņā, paskatās, pabaksta ar ķepu (mazums, varbūt kāds būs akcelerāts un gribēs paspēlēties:)). Šorīt novēroju ainu, kas palielināja Uffes vietu manā sirdī vismaz par pāris kvadrātmetriem (man plaša sirds, jā:)) - kamēr Nīna baroja bērnus, UffīC piegāja un visiem pēc kārtas nomazgāja dupšus. Cītīgi, rūpīgi un ar mīlestību. MANS labais puisītis! :)

Šādus ikdienas sīkumiņus varētu stāstīt un stāstīt, bet Nīna atkal staigā apkārt un saka savu īpašo "Mrrr-mrrr-mrrr-mrr". Viņai gribas ēst. Viņai visu laiku gribas ēst - pat vairāk nekā sākumā. Un tas ir saprotams. Nīna sver ~3,5kg. Mazuļi nu jau kopā sver ~1,4kg... Iespējams Uffem bija taisnība par tiem mazajiem marsiešiem, kas var izsūkt tukšu... ;)