Nervozā es :)

Katru dienu es apzinīgi sveru Nīnas mazuļus - lai saprastu, vai viss kārtībā, cik katrs pieņemas svarā utt.. Svārstību laikā ar vates plāksnīti katram bērnam notīru to vietu, kas būtu jātīra Nīnai :) Vairāk gan drošības pēc, jo, lai arī viss kārtībā (tfu, tfu, tfu), šķiet, ka Nīnai šie ir viņas pirmie mazuļi un mēs gribam viņai palīdzēt ar kaķēnu vēderiņu masēšanu. Tiem, kas nezina - mazi kaķabērni neprot paši pakakāt un pačurāt. Mamma laiza un masē viņiem vēderiņu lejasdaļu un dupšus, kas stimulē šo procesu norisi. Ja kaķene to kaut kādu iemeslu dēļ nedara, kaķēni var arī aiziet bojā. Tā lūk.
Otrdien, 8.maijā, sverot kaķēnus, konstatēju, ka viņi ir stipri pieņēmušies svarā, apaļi, jo apaļi. Visi, bet jo īpaši pirmdzimtā kaķīte - tai vēderiņš ir kā piepūsts balons. Paķeru vatīti un cenšos padarīt Nīnas šķietami nepadarīto. Taču, lai kā es censtos, kaķēni visi kā viens tikai pačurā un viss... nekā vairāk. Man, protams, galvā jau raisās šausmu ainas par nabaga kaķabērniem, kas tūlīt ņems un pārsprāgs un būs pagalam (tie, kas mani pazīst, lasot šo, no sirds ķiķina :)).
Kārtējo reizi zvans Baibai un sarunājam, ka nākošā dienā viņa atbrauks manus balonkaķus apraudzīt. Nuja, jūs jau droši vien saprotat, ka nākošajā dienā Baiba, kas tiešām mani pazīst labi un sen, ķiķina kā kutināta. Jo kaķēni gluži vienkārši ir labi paēduši. Ļoti labi. ĻOTI labi! Nīnai ir tikai četri mazuļi, bet pārliecība, ka to ir vismaz ducis. Un piena arī tik daudz, lai pietktu ducim. Tad nu šie četri nabadziņi dara, ko var.
Ak, jā! Kamēr ar Baibu sēdējām un noraudzījāmies kā kaķēni ēd, govju krāsas raibulis (kam pielipis segvārds Pelmenis) sāka murrāt :) Un vēl mazliet vēlāk redzēju kā viņš izstaipās un uzmet kūkumiņu kā liels kaķis - gulēdams, protams, bet tomēr! Tik dīvainas un aizkustinošas izjūtas, kad redzi - tais mazajos taču jau ir iekšā visa kaķu dzimtas gudrība, tūkstošiem gadu sena. Skaties un redzi - rudais runčuks guļ un sapņo, ķepiņas zib skrējienā. Viņš vēl knapi pa midziņu rāpot iemācījies, bet sapņos jau redz sevi skrienam kā to darījuši viņa senči, kad vēl bija senie savvaļas kaķi...