Pa to laiku Falko bija pamanījis ēdiena bļodiņas neparastā vietā un gribēja aiziet palūkot, kas tur iekšā. Un tad nu Nīna atkal kā tāda fūrija metās viņam virsū, sita, spļāva, iedzina nabaga Falko viņa paša būrī, kur viņš cerēja atrast glābiņu, un turpināja sist tur... Izvilku no būra panku kaķi ar tādu grebeni pa visu muguru, ka slavenais Peksis apraudātos no skaudības. Sapratām, ka durvis tomēr jāpatur aizvērtas līdz brīdim, kad hormoni puslīdz nomierinās un putni Nīnas galvā beidz lidināties. Nākamo mēģinājumu domājam veikt, kad bērniem būs ~ nedēļa un arī tad jāizdara tā, lai Nīna no istabas ārā var nākt, bet suņi iekšā - ne. Lai nepienāk atkal Nīnasprāt par tuvu mazuļiem.
Kas interesanti - ar visu briesmīgo pļaukāšanu Falko nebija neviena ievainojuma, izņemot mazu, miniatūru skrambiņu! Tātad Nīna kārtējo reizi nodemonstrēja savu izcili inteliģento dabu - Falko netika nopietni sists, kā to viņa būtu darījusi ar kādu svešu suni tur, ārā.
Kā viena mana draudzene saka, Nīna vispār ir tāda, par kuriem krievi saka мудрый. Bezgalīga inteliģence. Ja kaķēniem būs kaut daļa no tās, viņi būs izcili kaķi. Šai sakarībā mēs ceram, ka Nīnai ir bijusi laba gaume arī savu bērnu tēvu izvēlē :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru