TROJA
Pirmdzimtā. Šai gadījumā ar to arī viss izteikts :) Pirmā vienmēr un visur. Domāju, ka Troja būs galvenā kaķene barā (tūlīt aiz manis, pats par sevi saprotams!:)). Nojautu to jau sen, bet tā īsti skaidri sapratu brīdī, kad Uffe ēda gaļas gabaliņu virtuvē uz grīdas, bet kaķēni mīcījās apkārt un gaidīja savu kārtu. Visi, tikai ne Troja. Troja lietišķi pienāca, dibenu gorīdama, pagrūda apstulbušo Uffīti ar plecu malā un aprija gaļu. :) Kad baroju kaķēnus ar kaut ko īpaši gardu (jēlu gaļu, piemēram), es ēdienu lieku divos šķīvīšos - no viena ēd Troja, rūkdama kā visi mani suņi kopā ņemti, no otra - māsas. Juksars, lai nezaudētu vīrišķo pašcieņu, atļaujas ķeksēt gaļu no Trojas šķīvja, lai arī ar zināmu piesardzību.
Troja ļooooti labi zina, ka virtuvē uz galda kāpt ir aizliegts. Bet viņa brīnišķīgi ilustrē veco patiesību: "Jebkuru kaķi var iemācīt nekāpt uz galda. Kad saimnieks skatās.". Ja būs uz galda atstāts kaut kas ēdams, ieejot virtuvē būs dzirdams kluss būkšķis un nācējs atradīs Troju ar eņģeļa sejas izteiksmi sēžam uz grīdas un nezkāpēc mazgājam muti. Izņemot tad, ja atstāta būs GAĻA - vienalga, tāpat vai iepakota papīrā, maisiņā, vai jebkur citur - viens pīpis. Tādā gadījumā nācējs atrod Troju, kas stiepj prom gaļas kluci (protams, rūkdama!:)). Un tas ir gadījums, kad parastais izsauciens "Troja!!!" nevis liek Trojai atcerēties labas manieres, bet piešķir viņas darbībām mežonīgu paātrinājumu. Kā Ulrika teica - Troja jau nu badā nenomirs!
Ja kaķēni būtu jāraksturo ar kādu vienu vārdu, tad Trojas vārds būtu - NEGANTS! Viņa ir tik apburoši neganta visās savās izpausmēs - gan neganti nešpetna, gan neganti mīļa. Trojas mīļums un tieksme pēc cilvēka ir tuvu tai pakāpei, kādā tas piemīt orientāļiem. Atliek vien paskatīties uz Troju, lai viņa sāktu murrāt (un murrāt tā, ka logi trīc). Reizēm gadās, ka glaudi kādu citu kaķēnu, bet murrā viņa vietā Troja. Pēc Trojas domām cilvēks ar tukšu klēpi ir kļūda un pārpratums, kas steidzīgi jālabo.
Troja un Čorvena manā sirdī ieņem vienlīdz lielu vietu (Smilla ir pilnībā Ulrikas kaķis un es pat nemēģinu pretendēt uz kādām ciešākām attiecībām, bet Uffe... nu Uffe ir ārpus konkurences). Mūsmājās viņām ir iesauka "Māsas 220V" un viņas ir reizē tik līdzīgas un tik atšķirīgas. Patiesībā man liekas, ka ar vārdiem ir kaut kas nogājis greizi, jo Troja būtībā ir īsta Čorvena, un Čorvena, savukārt, izsmalcinātā Troja. Bet laikam tas piederas pie fakta, ka viņas ir kā tāds "2in1" komplektiņš. Jeb šai gadījumā laikam iznāk "1in2" :)
Par Čorvenu mazliet vēlāk, bet Troja man asociējas ar krāšņu provinces skaistuli. Visa viņai ir DAUDZ. Ja ūsas, tad tādas, ka pa durvīm nevar ieiet, aiz stenderes neaizķeroties. Ja žabo, tad balti mirdzošs pa visu krūti. Ja kažoks, tad tāds, ka sastāda pusi no kaķa kopējā apjoma. Ja acis, tad oranžas. Vārdu sakot, tas tips, ko Ostaps Benders apzīmēja ar знойная женщина, мечта поэта :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru