Šausmenīte

Kopš pēdējā ieraksta pagājusi mūžība un trīs dienas.  Un nē, tas nebija netīšām. Atvainojos jūtīgākām dvēselēm par vaļsirdību, bet teikšu tā - mūsmājās gāja kā pa buļļa *** un gribējās rakstīt tikai tad, kad viss būs puslīdz sakārtojies un skaidrs. Ak, jā... ŠO ierakstu jūtīgākām dvēselēm (un kuņģiem) lūdzu izlaist :)
Bet sākšu ar to nevainīgāko sižeta līniju. Pēdējā mēneša laikā bija brīdis, kad es kā iemīlējusies vidusskolniece staigāju, vienu dienu starodama kā saulīte, otru - pinkšķēdama. Tam par iemeslu bija fakts, ka ne visas kaķēnu darīšanas tika kārtotas tur, kur tām pienāktos. Man, protams, iestājās panika, iedomājoties, ka tā varētu būt slikta iedzimtība (ko gan mēs zinām par abiem papučiem?!). Smagu sirdi pat aptaujāju paziņas un draugus, klaušinot pēc labām lauku mājām plāna "B" gadījumam. Trīs šmuckaķi mājās - uz to es neparakstītos, lai arī, kā jau teicu, sirds, par šādu iespēju domājot, sāpēja tā, ka staigāju raudādama tajās dienās, kad atradu šmuci ārpus kastītes. Trakums bija arī tas, ka šķita - vainīgais ir viens vai divi, bet aizdomu ēna krita uz visiem, jo nekādi nevarēju pieķert vaininieku nozieguma vietā. Vārdu sakot, puņķi un asaras. Vēl jo vairāk tāpēc, ka plāna "B" patiesībā nebija. LABAS lauku mājas manā izpratnē ir tādas, kur kaķi baro, vakcinē, sterilizē, samīļo, ārstē, ja tas vajadzīgs. Kur ir silta kūts, kur patverties aukstā laikā. Zināt, cik tādas es atradu visā savā plašajā paziņu lokā? Vienas. VIENAS! Jo diemžēl Latvijas laukos pierastāka ir situācija, kad kaķis vienkārši ir. Kā dzīvais inventārs, kas ir ērtāks par nedzīvo, jo par to vispār nav jārūpējas, ja par rūpēm neuzskata piena bļodiņu slaukšanas reizēs. Ja viena inventāra vienība pazūd vai nolietojas, to vienkārši aizstāj ar citu. Un tajās mājās, kur attieksme ir tāda, kā es vēlētos, jau ir pa pieciem un sešiem kaķiem, jo cilvēki savu iespēju robežās ir pieņēmuši tādus nevienam nevajadzīgos un nemīlētos.
Labs ir, neizplūdīšu garos aprakstos, uzreiz pateikšu - par laimi, nekāds plāns "B" nav vajadzīgs. Visa tā šmucīgā padarīšana bija manas nezināšanas un neizpratnes sekas (kā jau lielākoties dzīvē, starp citu). Aprunājoties ar gudriem cilvēkiem, kļuva skaidrs - tas, kas man likās netīrīguma izpausme, patiesībā ir gluži otrādāk! Lauku kaķiem instinkti ir daudz asāk izteikti nekā tiem, kas paaudžu paaudzēs dzīvojuši un selekcionēti kā mājas mīluļi. To es jūtu visdažādākajās situācijās ikdienā. Un šī bija viena no tādām. Gluži vienkārši vajadzēja vairāk WC kastīšu nekā pēc manām domām bija šķitis pietiekami. Lauku kaķim tīrība nozīmē arī to, ka neviens tīrīgs un kārtīgs kaķis neies nokārtoties tikko piešmucētā vietā (loģiski - vai tad ārā zemes trūkst :)). Nu kā var aiziet uz kastīti, ja tur brālis tikko piesmirdinājis? :) Fui!
Vēl viens iemesls, kāpēc kaķis, lielākā barā dzīvojot, var nokārtoties saimnieka neakceptētās vietās, ir hierarhijas štelles. Kaķis, kas atrodas uz zemākā pakāpiena, it kā pašapliecinās, sakot "Lūk! Es ARĪ te dzīvoju! Redzat?". Šis gan nav mūsu gadījums (tfu, tfu, tfu), bet pastāstu tāpēc, ka varbūt savā reizē kādam citam šis var noderēt, lai izprastu kaķa rīcības cēloņus un varētu domāt par atbilstošu situācijas risinājumu. Kā redzat, pretēji pieņemtajiem uzskatiem, ne tuvu ne vienmēr "netīrīgs" kaķis tāds patiešām ir.
Nujā, bet kā jau teicu, šī bija sižeta maigākā līnija. Īstā šausmu filma sekos tagad. :)
Kad Nīna tikko atbrauca pie mums, pirmais, ko izdarījām, protams, bija attārpošana. Tā kā tad vēl nezinājām par grūsnību, Nīnai divas reizes tika iebarots preparāts CANIVERM. Līdz šim tādu nekad netiku saviem zvēriem lietojusi, bet šoreiz klīnikā gluži vienkārši man tādu piedāvāja. Vēlāk analīzes gan parādīja, ka cērmju oliņas vēl esot. Pārāk lielu kreņķi neķēru ar domu - ja nu tur kāda palikusi, tad ļoti nebūtiskā daudzumā pēc divkārtējas attārpošanas. Bet kaķēnu drošībai vēl neilgi pirms dzemdībām Nīna dabūja arī VIRBAC pastu. Nu gan biju gandrīz droša, ka viss būs kārtībā. Trīsreizēja attārpošana un tā tālāk, un tā joprojām... Kad kaķēni bija jau pāris mēnešus veci, es sāku satraukties par to, ka viņi nav tik apaļi, kā man gribētos. Protams, pirmā doma bija par cērmēm, bet skat., iepriekš! Tomēr, tiklīdz kā kaķēnu svars to pieļāva, iebaroju arī viņiem to pašu Virbac pastu, drošs paliek nedrošs. Mēģināju vainot barību, nopirku citu. Nekā. Un tad vienā jaukā dienā Smilla izvēma cērmi. Dzīvu cērmi. Pateikt, ka es biju šokā, nozīmē nepateikt neko! Un es neesmu nekāda bālā jaunava no augstdzimušu jumpravu semināra, es šo un to esmu pieredzējusi savos zvērkopības gados. Pirmais, ko es izdarīju - uzspļāvu tām drazām, ko man bija piedāvājuši līdz šim, un nopirku preparātu, kas šo daudzo gadu laikā mani nekad nav pievīlis - DRONTAL. Un man ir uzspļaut arī uz to, ka teorētiski sastāvi ir tadi paši, bla, bla, bla... Mana pieredze ir tāda, ka Caniverm un Virbac manās acīs ir aprakti un aizmirsti. Un akmens virsū. Āmen. Viena lieta ir nabaga kaķēni, kas tagad nu jau divas liekas reizes ir tikuši attārpoti un būs jau vēl arī trešā. Kaķēnu vakcinācija šī iemesla dēļ ir pārcelta uz vēlāku laiku. Otrs ir finanses - TAGAD man jāatārpo VISI, ne tikai kaķēni. Katrs, kam mājās dzīvnieki, sapratīs, ko nozīmē iegādāties zāles pieciem kaķiem un pieciem suņiem, no kuriem viens sver 65kg. Pateikt, ka esmu nikna kā vāvere, nozīmē nepateikt neko!
Viss ir labs, kas labi beidzas. Ceru, ka arī šī epopeja paliks vienkārši kā ļauns murgs, par kuru atcerēties un uzelpot, ka tas sen garām. Kaķabērni šobrīd ir priecīgi un laimīgi, skrien pa māju, ka dimd vien, un priecē mūs, izrādot savas tik dažādās PERSONĪBAS. :)
Par to arī būs nākamais stāsts. Par personībām.
P.S. Paskaidrošu, kāpēc rakstu un stāstu par lietām, kuras lielākā daļa cilvēku noklusētu (jēziņ, ja nu kāds uzzina, ka manam kaķim bija cērmes!!! jēziņ, ja nu kāds uzzinās, ka mans kaķis piečurāja blakus kastītei!!!). Tāpēc, lai kāds, kuram varbūt ir vai būs līdzīgas problēmas, zinātu, ka tās visas lielākoties (lai gan ne vienmēr, tiesa) ir risināmas, ja vien zini un saproti - kā un kāpēc. Знание - сила! :) Un arī tāpēc, ka negribu klusēt par savu pieredzi un uzskatiem par labiem un sliktiem preparātiem.