SMILLA
Smilla. Smillukaķis. Ļoti īpašs un ļoti īpatnējs kaķis. Acis mūždien kā izbrīnā ieplestas un ģīmītis nopietns kā klases teicamniecei. Smilla izceļas ar savu nemainīgo sejas izteiksmi - ar to pašu koncentrēto, it kā nosmailināto sejiņu tiek gan blēņas darītas, gan rāmi pasaule vērota.
Visas emocijas tiek ieliktas Smillas īpašajā ņaudienā. Smillas smalkais, gandrīz vai nopīkstētais MIIIIIAUUUU skan biežāk nekā citu kaķu balsis kopā ņemtas (izņemot Uffīti, protams - orientālis ir ārpus konkurences šai jomā :)). Ja Smillu paņem klēpī - MIAU, ja Smillu nepaņem klēpī, kad viņai to gribējies - MIAU, ja Smillu noglāsta aizmigušu - pat tad atskan miegains MIAU. Un tad, kad pienāk laiks kaķiem iedot tabletīti (to pašu Drontal, piemēram)... Smilla sāk brēkt jau tad, kad viņu paņem klēpī - vienkārši tāpēc, ka viņu TURA un nelaiž vaļā. Bet tur ir savs neliels labums - plaši atvērtā mutē viegli iemest tabletīti :)
Smillu no māsām atšķir viņas attieksme pret savu fizisko brīvību. Ja "Māsas 220V" var murcīt un ņurcīt, tad ar Smillu jābūt ļoti delikātam. Ja viņa kaut mazākajā mērā jutīsies ierobežota, būs skaļš protesta ņaudiens un Smilla izlocīsies kā čūska un būs prom. Tai pat laikā viņa ļoti labprāt nāk un guļ blakus un virsū cilvēkam, kas skatās TV, piemēram. Reizē komunikabilitāte un neatkarīgums, tiekšanās pēc cilvēka un biklums.
Ļoti īpašas attiecības Smillai ir ar Ulriku. Nezinu, kāpēc, bet Ulrikai vispār ir īpašas attiecības tieši ar tiem sarežģītajiem zvēriem. Ja Ulrika būs dīvānā ar grāmatu vai datoru, viņai klēpī gandrīz vienmēr būs ieritinājusies arī Smilla. Smilla ir Ulrikas kaķis. Kā Ulrika to nojauta jau pirmajā brīdī, kad viņu ieraudzīja tikko piedzimušu - nav ne jausmas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru