Gatavs lielām lietām

Rīt kaķēniem mazā dzimšanas diena - viena mēneša jubileja. Reizē šķiet - tas bija tikko un tas bija tik sen. Vēl skaidri atmiņā visi pārdzīvojumi, brauciens naktī no Balviem uz Rīgu, lai pēc iespējas ātrāk satiktu Nīnas mazuļus, tas brīdis, kad piegāju pie midziņas un pirmo reizi viņus ieraudzīju... Tas taču bija nupat. Bet tad dzirdu aiz muguras dipināšanu, pagriežos un redzu, kā kaķēni skrien (nujā, viņi pilnīgi noteikti domā, ka to, ko viņi dara, sauc tieši tā :)) pa istabu, spēlē sunīšus viens ar otru (nez, kaķu aprindās šo rotaļu arī sauc tieši tā? :)), neklausa Nīnu, kas ņurkstēdama aicina bērnus līst ārā no dīvāna apakšas (ak, cik jauka rotaļa ar mammu, kas spēj vien lūrēt uz saviem bērniem, bet nekādi netiek viņiem klāt, jo sprauga zem dīvāna ir maza :))... Un liekas - tas nevar būt! Nu nevar tik daudz kas notikt un pārvērsties viena nieka mēneša laikā! Nāk prātā jaukais teiciens par laika relativitāti, kam vairs neatceros autoru un arī precīzu tekstu.

Minūtes garums ir relatīvs. Viena minūte ar mīļoto meiteni ļoti atšķiras no vienas minūtes ar pliku pakaļu uz karstas plīts. :)

Nīna vēl joprojām pilnā sparā baro savus bērnus, kas atsakās saprast, ka būtu jāpažēlo nabaga mammīte un jāsāk ēst kaut ko papildus. Vienīgi Rudais Runcis uzēd biezpieniņu un kaķēnu konservus, kad es piedāvāju. Meitenes droši vien klusībā uzskata mani par kaut kādu Lukrēcijas Bordžijas radinieci, kas grib viņas noindēt. :) Konservi tiek demonstratīvi izspļauti un pēc tam vēl mute ar ķepu notīrīta. Tas nekas, ka mazi ilknīši kā adatiņas jau mutē - tie, kā izrādās, domāti vien tam, lai brālim vai māsai ausī iekostu. Nekas, kad sāks vēderi burkšķēt, gan arī konservi un biezpiens iegaršosies!

Kaķēni jau apguvuši podiņmācību - akurāti iet pačurāt savā mazajā kastītē ar mazajām granuliņām. Kastīte ir izrādījusies daudzfunkcionāla - sēžot uz poda, var patrenēt augošos zobus, graužot kastes malu. Divi vienā: podiņš + grabulītis! :)

Pamazām tiek apgūts arī nagu asināmais stabiņš. Tur lielākais paraugs ir onkulis Uffe. Nīna nagus asina tikai ārā vai uz kājslauķa. Labi, ka ir tāds smalks onkulis, ja reiz mamma no laukiem un nav apguvusi tik labas manieres. :) Uffe vispār ir izrādījies tāds ūsainais auklis - mazuļi tiek nomazgāti un viņiem tiek gulēts blakus, kad Nīnas nav klāt.

Vienīgais, ko Uffem neizdodas saprast - ka kaķēni vēl neprot spēlēties tā kā onkulim gribētos. Tāpēc UffīC tiek apsaukts, kad mēģina ķepoties vai ripināties ar kādu kaķēnu. Bet visam savs laiks.

Un nu ir laiks beidzot arī kaķēniem pārtapt no numurētām radībiņām par PERSONĪBĀM. Par personībām ar savu vārdu. Kā jau draugi zina, viens no jaukākajiem audzētāja pienākumiem man šķiet vārdu došana. Tāpēc vien ir vērts kaķēnus vai kucēnus audzēt! :)

Tiem, kas saskārušies ar šķirnes kaķu vai suņu audzēšanu, viss jau ir skaidrs un zināms, bet pārējiem nepieciešams skaidrojums. Tātad: katrs kaķēns tiek pie sava gara vārda. Kā jau smalkās un aristokrātiskās ģimenēs pieņemts. :) Trakoti nepatriotiski, bet kaķēnu oficiālie vārdi nebūs latviski. Tā nu ir sagadījies, ka audzētavās vārdus pārsvarā dod internacionāli saprotamus. Un tā nu ir sagadījies, ka man pieder oficiāla starptautiskā organizācijā reģistrēta kaķu audzētava. :) Pats par sevi saprotams, ka ciltsrakstu Ņīnas bērniem nav un nebūs (jo nevar būt), bet audzētavas vārdu kā savu parakstu un firmas zīmi es viņiem došu gan. Tāpēc vārds katram kaķēnam sāksies ar "Sodalitas" - tā sauc manu audzētavu.

Audzētavās viena metiena bērni ir atpazīstami pēc kopīga sākumburta vārdā. Tā kā "A" metiens manās mājās jau ir bijis, tad šie būs "B" bērni. Vienojošs motīvs Nīnas bērniem būs arī tas, ka otrais vārds katram kaķēnam apzīmēs kādu kukaini. Mani mazie kukainīši. :)

Trešais vārds (jā, ar diviem ir par maz! :)) kaķēniem ir piešķirts par godu kādas grāmatas varonim. Tas ir arī vārds, kādā tiks saukti ikdienas dzīvē tie kaķēni, kas paliks mūsu mājās.

Teorija izklāstīta, varam ķerties pie prakses, t.i., vārdu paziņošanas atklātībā. Bet pirms tam vēl mazliet pacietības, jo gribu parādīt dažas kopbildes no kaķēnu fotosesijas.

Kamēr mēs bildējam kaķēnus kabinetā, dzīvojamā istabā palikušie plīst no ziņkārības un vēlmes piedalīties.

Kad kaķēni atnesti uz dzīvojamo istabu (nu jūs jau atceraties, labāka gaisma un tā), viņi dabū personīgo apsardzi kā jau visas šovu/kino/blogu utml. zvaigznes.

"Mēs bijām trīs māsiņas...". Oi, nē! Divas. Un brālītis. :)

"Skaties, mūs fotografē!"

Māsas:

Labi, tagad gan beigšu pārbaudīt jūsu pacietību (kaut gan, manuprāt, uz kaķēniem var skatīties bezgalīgi - kā dzīvē, tā bildēs :)) - VĀRDI!

Sodalitas Billy Witch Troy

Tā kā kaķēni dzimuši maijā, kāds noteikti bija pelnījis man kopš bērnības tik ļoti mīļās maijvaboles vārdu. Un kas gan būtu vairāk cienīgs to iegūt kā pirmdzimtā! Savukārt vārds Troja ir par godu E.Gilberta grāmatas "Dzimtais akmens" (jaunībā lasīta un pārlasīta un ļoti mīļa) varonei Trojai Ostinai.

Troja ir pati ziņkārīgākā un komunikablākā - visur viņa ir pirmā, pati rāpjas cilvēkam klēpī, nekas viņu nebiedē. Troja paliek mūsu mājās :)

Sodalitas Bambarboock The Joxter

Runcis mums ir viens vienīgais, svarīgs un liels, tāpēc viņš ir ticis pie irša vārda. Tā kā man ļoti gribējās iemūžināt mūspusē lietoto sirseņa nosaukumu (kas man, starp citu, liekas fonētiski burvīgs :)), tad gluži vienkārši ņēmu un to pārliku angliskā transkripcijā :)

Juksars ir vārds, kas bija un gaidīja savu īpašnieku jau tad, kad Nīnas kaķēni vēl nebija dzimuši. Juksars par godu Susuriņa tētim no Tūves Jansones grāmatas "Mumintēta memuāri". Ceru, ka arī raksturs un attieksme pret dzīvi abiem Juksariem sakritīs :)

Juksars brauks dzīvot pie Inetas un viņas ģimenes uz Saldu: http://vizlaori.jimdo.com/

Sodalitas Black Ant Tjorven

Tas, ka mazai, melnai meitenītei piestāv melnās skudras nosaukums, domājams, ir skaidrs. :) Bet Čorvena... nu Čorvena ir Čorvena! Viens no maniem mīļākajiem A.Lindgrēnes grāmatu tēliem. Ņemot vērā, ka "как вы лодку назовёте, так она и поплывёт", ceru, ka vārds izvēlēts veiksmīgi. Protams, grūti vēl spriest par raksturiem šai vecumā, bet vismaz šobrīd Čorvena ir ļoti patstāvīga, ar izteiktu savu viedokli. Viņa nekad nepieslienas pārējiem, neskrien līdzi baram, bet vēro notiekošo, savu nopietno ģīmīti koncentrētā izteiksmē savilkusi. Tai pat laikā - nav ne bailīga, ne bikla. Ja PATI tā grib - iet un spēlējas. 

P.S. Man patīk arī vārdu spēle saistībā ar vārdu Čorvena un krievu valodas vārdu чёрный . :)

P.P.S. Čorvena pagaidām ir tas kaķēns, kuram var pieteikties saimnieki, ja kādam šķiet, ka tieši viņš grib mīlēt un lolot mazo melnīti. Ja tā, tad iesaku pasteigties, jo maziem kaķēniem ir tā tendence pieaugt pie sirds un pārvērsties par "mūsu kaķīti". :) Pagaidām vēl pretojamies cik spēka vēlmei paturēt arī Čorvenu sev, bet tas kļūst arvien grūtāk. Jā, mēs esam alkatīgi :)





Sodalitas Bumble Bee Smilla

Nu, ko... Zinot, ka Smilla ir bijusi Klimpa un pirms tam pat Pelmenis, domāju, ka nevienu nepārsteidz vārda izvēle. :) Kamene - apaļa, darbīga, omulīga. Diezgan skaļa :)  Par vārda Smilla izcelsmi, jādomā, arī jautājumu nav. Protams, par godu Smillai no P.Hēga grāmatas "Smillas jaunkundzes sniega izjūta". Viens no argumentiem par labu tieši šim vārdam - grenlandiešiem (un Smilla ir grenlandiete), kā apgalvo Hēgs, esot proporcionāli vislielākās galvas. Un mūsu Smillai ir tāda galva, ka savā laikā nevienam pat prātā neienāca apšaubīt, ka viņa ir runcis :)

Jā, protams, Smilla paliek pie mums. Vai kādam bija šaubas? :)

Nu tā... Šis laikam ir līdz šim garākais ieraksts šajā blogā. Vārds tomēr ir viena ļoti svarīga padarīšana. Tagad mazajiem kaķabērniem ir katram pašam savs vārds un viņi tiešām ir gatavi lielām lietām!