Lielo pārmaiņu laiks

Pirms kāda laiciņa, kad kaķēni tikai gulēja Nīnai pie pupa un ēda, man likās, ka jāpagaida tik, lai viņi sāk skraidīt apkārt un TAD GAN... Tad tik būs blogā katru dienu pa ierakstam! Apžēliņ, kāds naivums manā vecumā! Nē, nu ar kaķēniem jau viss kārtībā, viņi TIEŠĀM  skraida apkārt, dara blēņas un izbauda jaunatklājēja prieku. Tikai man nemaz ar tā vairs neiznāk pie bloga mierīgi piesēsties. Un tieši tāpēc, ka būtu tik daudz, ko rakstīt! Ir jāuzmana politiskā situācija istabā, ir jāatceras, ka kaķēni nu jau grib ēst ne tikai mammas pienu, atkal no jauna jāapgūst iemaņas staigāt pa istabu, šļūkājot kājas, lai netīšām nesamītu kādu Kolumbu, kas devies atklāt savu Ameriku utt., utml..
Sauklis "Dodiet tautai maizi un izklaides vasaras brīvlaikā" neattiecas uz šo blogu, bet tā tapšanu ietekmē gan. Manu laiku apēdot.
Labi, pietiks taisnoties, mēģināšu vismaz mazliet pastāstīt par visām lielajām pārmaiņām, kas notikušas kopš pēdējā ieraksta (tas liekas tik sen un tieši tāpēc, ka kaķēni pašlaik attīstās burtiski pa stundām).
Pats galvenais un nozīmīgākais - kaķēni nu staigā pa visu mājas pirmo stāvu. Otrais viņiem liegts ne tāpēc, ka man būtu kādi aizspriedumi pret kaķiem guļamistabā vai tml., bet tāpēc, ka baidos, lai sīkuļi nenobrauc no otrā stāva pagrabā paātrinātā tempā - diemžēl margu konstrukcijā nav ņemta vērā varbūtība, ka man tik mazi kaķēni mājās būs.
Rasmuss un Falko ir pārlaimīgi un uzvedas kā divas vecmeitas pie bērnu ratiņiem - tā vien liekas, ka tūlīt, tūlīt viņiem izlauzīsies sajūsmināts "Vaaaaaiiiiii..... cik jauks maaaaazulītis....". Nīna arī uzvedas arvien mierīgāk un spēj uz pasauli lūkoties bez aizdomām, ka visi to vien grib, kā nozagt viņas bērnus (nē, nu es saprotu, protams, ka TIK brīnišķīgus bērnus gribētu sev katrs, tas gan :)).

Jā, jā, jā... Jau dzirdu pārmetumus, ka tikai Smilla sabildēta :) Tā šoreiz sagadījies. Un saistīts tas ar diviem faktoriem. Pirmais - jau minētais iemesls, ka tīri tehniski viņu vieglāk nobildēt, lai nebūtu kadra vidū melns, izplūdis pleķis. Otrais - raksturs. Smilla un Juksars ir divi bosiki, dauzoņas un blēņdari. Abi divi ķepu ķepā dodas pasaulē un izbauda visas jaukās lietas, ko tā sniedz. Un tiek iekšā bildēs. Pieņemu, ka viņiem ir bijis viens un tas pats jauks, dzīvespriecīgs papucis. :)

Troja un Čorvena, pēc manām domām, ir cita tēva meitas. Viņas ir citādas. Nē, tas nenozīmē, ka viņas nav dauzonīgas un rotaļīgas! Kā nu ne! Bet citādi. Čorvena ir mammas meitiņa. Es viņā saredzu Nīnu bērnībā - tas pats prātīgums, neskriešana līdzi baram, bet paļaušanās uz SAVU galvu. Jau tagad šķiet, ka Čorvenai acis kā rentgena stari - redz cauri tev līdz pašiem dvēseles dziļumiem.  Troja savukārt bildēs netiek, jo nav iespējams apsēsties vai apgulties uz grīdas (un kaķēnus bildē tieši tā, ne kājās stāvot), lai pēc padsmit sekundēm Troja jau nebūtu ierausies klēpī (vai uzrāpusies uz muguras, ja nu cilvēks guļ uz grīdas:)).

Nu jau visi minkāni dūšīgi ēd arī ko citu, ne tikai mammas pienu. Pietiek man atnākt ar šķīvīti un pasaukt: Kis-kis-kis-kis..., kad no visām pusēm AUĻIEM drāžas kaķēni. Nu ir pagaršoti un par labiem atzīti "Applaws" kaķēnu konservi un biezpiens (vienīgi Smilla pagaidām par biezpienu nošķobīja degunu). Juksars, kā jau kārtīgs vecis, kārtīgi strādā savus kaķēna darbus un kārtīgi ēd - viņš ir noprovējis arī jēlu vistas fileju un arī to atzinis par labu esam. Kā nākamo izmēģināšanai mazuļi dabūs izmērcētu sauso barību. Dzīvē viss jānobauda!

Izmaiņas ir ne tikai ēdienkartē, bet arī gulēšanas paradumos - nu jau vairākas dienas kaķēni ir atklājuši, ka viena no kaķa sūtībām zemes virsū ir RĀPTIES un KĀPT. Tad nu ir apgūts kabieneta dīvāns un tagad gulēšanai izmantots tiek arī tas. Smieklīgi noskatīties, kā kaķēni kāpj no dīvāna lejā. Sēž uz malas un saņemas drosmi. Un tad ar skaļu ņaudienu lec. Nāk prātā video laikmeta filmas un sauciens Banzai!!! :)

Kopš šodienas ir atklāta Uffes kaķu māja. Lai visi svētie stāv klāt maniem un Nīnas nerviem... :)