Neplānots ieraksts

Nemaz arī nebiju domājusi, ka līdz Jāņiem vēl kaut ko te rakstīšu, bet, kā jau mūsu senči pareizi ievērojuši, cilvēks domā, dievs dara.
Šodien jūtos kā tāda madāma. Un ne jau tādā izpratnē, ka smalka kundze, bet tā madāma, kas meitu mājas saimniece. :) Nīna meklējas. Un meklējas TĀ, ka vienaldzīgi malā palikt nespēj neviens, katrs savā veidā ir iesaistīts procesā. Mēs ar Andri un Ulriku esam spiesti nākt istabā no āra, bezmaz vai cenšoties iesūkties pa durvju šķirbu kā kaut kādi plazmas radījumi no fantastikas žanra filmām, jo Nīna tieši tāpat cenšas izsūkties pa durvju šķirbu ārā. Jo tur taču noteikti gaida VIŅŠ, princis baltā zirgā! Tiek rūpīgi pārbaudītas visas durvis un logi - ja nu kaut kur kāda iespēja izšmaukt palikusi...

Viss šis process tiek pavadīts ar nemitīgu, nepārtrauktu ņurdēšanu, murkšķēšanu un visādām citām skaņu izpausmēm, kam es pat nosaukumu nezinu. Hmrrr...mrrrk...mrrrrhh...mrrrrrr...mrkmrkmrk...rrrrrm. Un tā visu laiku, visu laiku, visu laiku...

Kad Nīna sapratusi, ka ārā pie prinčiem neviens viņu nelaidīs, mums tiek atgādināts, ka bada laikā velns pat mušas ēd. Vipirms tiek mēģināts pavedināt Uffi, kas Nīnai izdodas tādā mērā, ka es zvanu uz klīniku, lai noskaidrotu, vai TIEŠĀM runcis mēnesi pēc atbumbošanas var amizēties ar kaķeni bez paliekošām sekām :)

Bet Uffe ir maziņš un dumjš, tālāk par bučošanos netiek. Un tāpēc maniem nabaga, nabaga suņiem jāpiedzīvo, ka viņiem mēģina uzmākties kaķene. :) Falko un Rasmusam jau sen ir pilnīgi skaidrs, ka Nīna ir traka, un ar trakiem, kā zināms, vajag pa labam. Falko no Nīnas gluži vienkārši mūk. Nīna, acīmredzot, nezina teicienu par puišiem un tramvajiem, tāpēc skrien Falko pakaļ. :) Kad tiek skriets n-tais aplis, Nīna ar acu kaktiņu pamana Rasmusu. Un sāk valšķīgi gorīties gar degunu Rasmusam, kam sejā viens vienīgs "Mammīt, lūdzu, lūdzu, glāb mani!!!".

Nē, es jau neko. Un Uffe arī. Bet suņi gan ir pārliecināti, ka pasaule ir traka un iet uz galu. :)